Roberta Vizbuļa ansamblis - Ak eglīte, ak eglīte (193-)

Roberts Vizbulis 1881. 14. jūnijs - 1960. 07. maijs ) bija dziedātājs, kupletists, lugu autors. Dzimis kalpa ģimenē. Viņa māte ir lībiete, dainu un ziņģu zinātāja, kas pievērsusi dēlu mūzikai. Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri. Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā. No 1901. gada piedalījies Pēterburgas latviešu teātra izrādēs. Strādājis elektrotehniskā uzņēmumā, kura uzdevumā apceļojis Krieviju, Austriju, Vāciju. 1914. gadā mobilizēts armijā, Pirmā pasaules kara gados Polijā ievainots, demobilizēts, darbojies Petrogradā un Maskavā latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijās. 1918. gadā atgriezies Rīgā. 1920-1926 (Datums nav precīzs) līdz 1926. gadam dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. Dibinājis ansambli "Piltenes prāģeri", ar to uzstājies Latvijā un ārzemēs. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Pēc Vizbuļa scenārija uzņemtas īsmetrāžas filmas "Piltenes prāģeri" un "Uztuptēvs priekos un bēdās", kurās viņš arī pats filmējies. Vācis latviešu tautasdziesmas, kuras nodevis Latviešu Folkloras krātuvei. Pazīstams arī kā humorists Zemgals Ņirga, Ustuptēvs, Piltenes Prāģeru prezidents utt. Apglabāts Pirmajos Meža kapos (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026).