Plūstoši ...

Neiznīcināmais
Starp virvi un ziepēm

Plūstoši ...
Plūstoši šovakar manas domas klīst. Caur šūnu šūnām
zibsnis speras. Jūtu katru atdūriena punktu. Tas nevar būt dēļ
kafijas. Tas ir kaut kāds spēks. Neaprakstāmi varens spēks. Tas
negrib apstāties, tas grib pabeigt iesākto. Bet vienmēr ir kāds -
bet.
Elpa. Tava elpa. Mana elpa. Elpa ko nekad neesmu jutis. Neesmu Tevi sastapis. Ne jau dēļ laika, dēļ sīkumiem, kas
sakrājušies. Gribētu reiz tikt un sajust to elpu. Varbūt tā pasakaina, varbūt nē.
Izlīdu Es no savas rutīnas, izlīdu, lai mēģinātu ko pamainīt. Izlīdu, lai darītu ko labu. Un vienmēr tas beidzas vienādi. Atpakaļ nu slīdēšu Es. Slīdēšu savā ērtajā rutīnā. Tumšajā un
klusajā rutīnā. Neredzēsi mani vairs. Neredzēsi manas idejas
vairs. Tam visam Es lieku punktu. Trekni bagātīgu punktu.
Es necentos ko mainīt Tevī. Es necentos Tevi iespaidot.
Es centos Tevi saprast. Lai ir, kā ir. Varbūt kādreiz, varbūt citreiz,
bet varbūt nekad.

Skaņa un video - Ģirts Alsters