Zāļu vakars

Pašā vasaras viducī latvieši svin gada gaišākos svētkus – vasaras saulgriežus. Tieši šajos svētkos saule savā tecējumā sasniedz pašu virsotni, dāvājot mums garāko dienu un īsāko nakti.
Ticējumos 23. jūnijs ir Zāļu diena, kad rīta agrumā ļaudis dodas pļavās un laukos, lai saplūktu jāņu zāles un lauztu ozolzarus, un no ziedošā vasaras krāšņuma pītu vainagus. Meitām no ziediem, puišiem – no ozollapām. Zāļu dienā svētkiem jāgatavojas, domājot ne tikai par skaistajiem vainagiem, bet arī par apkārtnes rotāšanu - mājas iekštelpas pušķo ar jāņuzālēm, vārtus un durvis ar bērzu meijām, pat uz gotiņu ragiem šūpojas vainadziņš.
Zāļu dienas vakars līdz ar tumsas iestāšanos pārtop svētku kulminācijā – Līgo svētkos, kad Jāņu bērnu sirdis atplaukst līgošanas priekā un gaisā ceļas ugunskuru liesmas.
Tautas deju Lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” Zāļu dienai veltīta deja “Pinu vainadziņu”. Dejas veidotāja Elga Drulle stāsta: “Aplis ir dejas “Pinu vainadziņu” pamatelements. Jāņos meitas galvu rotā vainadziņš. Vasaras Saulgriežos, kad visa daba viļņojas ziedos, ejot pļavās, lasot ziedus, liekot puķīti pie puķītes, mātes jau no mazotnes ieved bērnus brīnumainajā ziedu un smaržas pasaulē. Dejā ornamentālu dejas rakstu valodā, izmantojot gan kustības, gan zīmējumus, notiek vasaras Saulgriežu izjūtas modelēšana. Ar plūstošām kustībām, lienot un pieceļoties, notupjoties un iztaisnojoties, bērni dejā uzbur vainadziņa pīšanas mirkļus. "
☀️☀️☀️