filmov
tv
ReTV: 11 hercogi vienā grāmatā
Показать описание
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā šodien atklāšanas svētkus piedzīvoja grāmata “Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē”. Pamatojoties uz vēstures datiem, tajā apkopotas esejas par 11 Kurzemes-Zemgales hercogistē divu gadsimtu laikā valdījušajiem hercogiem un to atstāto mantojumu.
Kurzemes un Zemgales hercogistes stāsts aizsākās 16. gadsimtā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma. Interese par Livonijas ordeņa zemēm bija vairākām valstīm, tomēr 1561. gadā Polijas un Lietuvas karaļi noslēdza līgumu, ar kuru Līvonijas ordeņa zemes Kurzemē un Zemgalē kļuva par mantojamu lēņa hercogisti. Grāmatas “Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē” autors Gints Putiķis saka: “Ja mēs skatāmies no šodienas Latvijas ģeogrāfiskā lieluma, tad Kurzmes-Zemgales hercogiste aizņēma aptuveni 40 procentus no Latvijas teritorijas. Tā ir gandrīz puse. Var strīdēties pēc sava atstātā kultūras mantojuma vai citām atsaucēm šodienā, bet neapšaubāmi šis mantojums ir nozīmīgs gan politiskajā dzīvē, gan kultūrā un arhitektūrā.”
Gluži tāpat kā šodien, arī toreiz bija svarīgi noturēt varu savās rokās. Pēdējam Livonijas ordeņa mestram Gothardam Ketleram kļūstot par pirmo hercogu jaunizveidotajā hercogistē,
vismaz nosacīti pie varas izdevās saglabāt savu brālību. Hercoga titulu mantoja pēcnācēji. Kad pie varas nonāca Gotharda dēli Fridrihs un Vilhelms, pārvaldot īpašumus, iespējams, tika iezīmētas Zemgales un Kurzemes robežas mūsdienu izpratnē. Ar Gothardu aizsākās Ketleru dinastijas valdīšanas laiks, kas bija īpašs Jelgavas vēsturē. Putiķis: “Hercogisti varētu uzskatīt par tādu pirmo stabilo valstisko veidojumu, Jelgavu var uzskatīt par pirmo valstiskā veidojuma galvaspilsētu. Rīga, lai arī pēc savas politiskās un ekonomiskās kapacitātes Livonijas laikā tam atbilda, tomēr tā šo statusu nekad neieguva un nebija Livonijas galvaspilsēta.
Viens no zināmākajiem Ketleru dinastijas pārstāvjiem bija hercogs Jēkabs, pateicoties kuram mēs šodien dzeram kafiju, ēdam kartupeļus un lietojam garšvielas. Viņu var uzskatīt arī par diplomātijas aizsācēju. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis stāsta: “Var teikt, ka diplomātijas jomā viņam bija izcili panākumi, cenšoties nodrošināt neitralitāti un izvairoties no lielvaru spiediena, jo galvenais drauds bija Zviedrija. Zviedru karaļiem ļoti nepatika šī mazā valsts.”
Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā tai bija 11 hercogi no divām dinastijām. Kā atzīst vēsturnieki, visi bija interesanti un atstāja kādu ieguldījumu.
Esejas, kas veidotas, pamatojoties uz vēsturiskiem faktiem, par visiem 11 hercogiem, tagad apkopotas grāmatā, kuras kopsavilkums lasāms arī angļu, vācu un lietuviešu valodā. Esejas par hercogiem ir otrā grāmata Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja veidotajā grāmatu ciklā.
Kurzemes un Zemgales hercogistes stāsts aizsākās 16. gadsimtā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma. Interese par Livonijas ordeņa zemēm bija vairākām valstīm, tomēr 1561. gadā Polijas un Lietuvas karaļi noslēdza līgumu, ar kuru Līvonijas ordeņa zemes Kurzemē un Zemgalē kļuva par mantojamu lēņa hercogisti. Grāmatas “Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē” autors Gints Putiķis saka: “Ja mēs skatāmies no šodienas Latvijas ģeogrāfiskā lieluma, tad Kurzmes-Zemgales hercogiste aizņēma aptuveni 40 procentus no Latvijas teritorijas. Tā ir gandrīz puse. Var strīdēties pēc sava atstātā kultūras mantojuma vai citām atsaucēm šodienā, bet neapšaubāmi šis mantojums ir nozīmīgs gan politiskajā dzīvē, gan kultūrā un arhitektūrā.”
Gluži tāpat kā šodien, arī toreiz bija svarīgi noturēt varu savās rokās. Pēdējam Livonijas ordeņa mestram Gothardam Ketleram kļūstot par pirmo hercogu jaunizveidotajā hercogistē,
vismaz nosacīti pie varas izdevās saglabāt savu brālību. Hercoga titulu mantoja pēcnācēji. Kad pie varas nonāca Gotharda dēli Fridrihs un Vilhelms, pārvaldot īpašumus, iespējams, tika iezīmētas Zemgales un Kurzemes robežas mūsdienu izpratnē. Ar Gothardu aizsākās Ketleru dinastijas valdīšanas laiks, kas bija īpašs Jelgavas vēsturē. Putiķis: “Hercogisti varētu uzskatīt par tādu pirmo stabilo valstisko veidojumu, Jelgavu var uzskatīt par pirmo valstiskā veidojuma galvaspilsētu. Rīga, lai arī pēc savas politiskās un ekonomiskās kapacitātes Livonijas laikā tam atbilda, tomēr tā šo statusu nekad neieguva un nebija Livonijas galvaspilsēta.
Viens no zināmākajiem Ketleru dinastijas pārstāvjiem bija hercogs Jēkabs, pateicoties kuram mēs šodien dzeram kafiju, ēdam kartupeļus un lietojam garšvielas. Viņu var uzskatīt arī par diplomātijas aizsācēju. Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs Aldis Barševskis stāsta: “Var teikt, ka diplomātijas jomā viņam bija izcili panākumi, cenšoties nodrošināt neitralitāti un izvairoties no lielvaru spiediena, jo galvenais drauds bija Zviedrija. Zviedru karaļiem ļoti nepatika šī mazā valsts.”
Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā tai bija 11 hercogi no divām dinastijām. Kā atzīst vēsturnieki, visi bija interesanti un atstāja kādu ieguldījumu.
Esejas, kas veidotas, pamatojoties uz vēsturiskiem faktiem, par visiem 11 hercogiem, tagad apkopotas grāmatā, kuras kopsavilkums lasāms arī angļu, vācu un lietuviešu valodā. Esejas par hercogiem ir otrā grāmata Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja veidotajā grāmatu ciklā.
0:03:00
0:03:41
0:02:33
0:02:22
0:06:59