Maija Kadiķe. Zvaigžņu Gaismas Vārti. Zvaigznes diena 6.01.2020.

Zvaigžņu Gaismas Vārti ir atvērti. Dosimies kopā, sajūtot savu dvēseli kā ceļa zvaigzni.

Lūgšana:

Kad zvaigzne ienāk Zemes orbītā.

Kad zvaigzne ienāk Zemes orbītā,
tā nes sev līdzi ļoti daudz spēka. Un Gaismas.
Gaisma modina tevi, mans draugs!
Tu pamosties naktī šīs Gaismas apžilbināts.
Bet apkārt valda klusums un krēsla.
Tu meklē zvaigzni debesīs. Tur Tu to nesaskatīsi.
Jo tā modina tevi.
Pavisam citādi, kā tu gaidīji, zināji, nojauti, domāji.
Tam vecajam vairs nav nekādas varas pār tevi,
kad mosties sāk tava Zvaigzne.
Tā spīd vistumšākajā naktī un arī gaišākajā dienā.
Vasarās, ziemās un pavasaros.
Zvaignēm nav gadalaiku un vispār laika.
Kad tā mostas tevī, tas var satraukt un sāpināt,
biedēt un arī darīt uzmanīgu.
Tu biji pieradis saņemt Gaismu no ārpuses.
Bet tagad viss notiek otrādi.
Tā laužas cauri tavam ķermenim
tik spēcīgi un mērķtiecīgi, ka rada tevī neizpratni.
Varbūt pat izmisumu un bailes.
Bet Tu atceries,ka , ja Zvaigzne ienāk Zemes orbītā,
tā atnes sev līdzi ļoti daudz spēka. Un Gaismas.
Tu esi tā zvaigzne, kas dzimst.
Tavi stari laužas cauri tam, ko esi pieņēmis par patiesību.
Iespējams, ka sabrūk daudz kas no tā,
kas likās svarīgs un nozīmīgs.
Atlaid to. Tad kāds tavas zvaigznes stars var iemirdzēties spožāk,
izlaužoties cauri rutīnai un prāta iedomām par tevi.
Tad būs jāliek nākamais solis,
lai varētu izlauzties vēl viens Gaismas stars.
Šis solis ir tas, ko Tu spersi pilnīgā tumsā.
Nezināmajā.
Tikai tavi iekšējie stari varēs izgaismot Ceļu.
Bet vairs nav ceļa atpakaļ.
Katrs tāds solis atver tavus starus.
Un Tu jau mirdzi kā zvaigzne.
Tu taču zini, ka katra Zvaigzne, kas ienāk Zemes orbītā,
atnes sev līdz ļoti daudz spēka. Un Gaismas.
Es tevi gaidu.
TUR!
Zvaigzne!

No Kristus