Kādas Jāņu tradīcijas vēl ir aktuālas mūsdienās?

Vasaras saulgrieži ir vieni no vispopulārākajiem un senākajiem latviešu svētkiem, kas apvīti ar dažādiem ticējumiem, tradīcijām un paražām. Katrs tos atzīmē citādāk, tomēr šie svētki bieži vien ir saistīti ar lielām ģimenes un draugu sanākšanām, kad cilvēki izbauda dabu un kopā būšanu. Arī jēkabpilieši izvēlas Jāņus pavadīt ar tuvajiem.

Jēkabpiliete Rūta par saviem svētkiem stāsta: “Protams, pavadīt kopā ar ģimeni, lielā ugunskura dedzināšana un Jāņu siera ēšana.”

“Kā parasti katru gadu braucam uz laukiem, radi sanāk kopā,” saka Mairis no Jēkabpils.

“Mēs svētkus svinam laukos ar visu ģimeni,” stāsta Markuss no Jēkabpils. “Uztaisām lielu ugunskuru, labi nosvinam.”

Tomēr ne visi izvēlas svētkus pavadīt lielās kompānijās vai brīvā dabā.

“Pavadām Līgo svētkus uz dīvāna pie televizora ar sieru, alu un visu, kas svētkos pienākas,” atzīst rīdziniece Gunta.

“Veci paliekam, parasti esam mājās,” stāsta jēkabpiliete Ļubova.

“Mēs Dievam pateicamies un lūdzamies,” saka Vitālijs no Aknīstes. “Mums patīk lūgt Dievu tajā laikā.”

Jāņos ir tradīcija pīt vainagus – vīriešiem no ozola lapām un sievietēm – no ziediem. Tie simbolizē aizsardzību un dabas spēku. Vainagi tiek veidoti no dažādiem ziediem, augiem un lapām, un katram ir simboliska nozīme. Piemēram, papardes simbolizē noslēpumu un maģiju, bet margrietiņas – tīrību un mīlestību.

“Es zinu, ka ir jāliek trīs zari – bērzs, kas ir veselība, ozols, kas ir spēks, un pīlādzis – pret ļauno aci,” informē Gunta.

“Dēls man ir Jānis, ja viņš atbrauc, tad pinam vainagu,” saka jēkabpiliete Dzintra. "Jāņu zāles lasām laukos. Kaut kāds maģisks spēks piemīt tajā dienā lasītajām zālēm.”

Ja senāk katram bija jābrien pļavā un jāizmeklē katrs ziediņš, tad mūsdienās ir arī citas iespējas.

Vija no Jēkabpils pati vainagu nepin: “Atzīšos, ka pati nepinu, ja kādreiz kaut kur dodamies un izdomājam, ka vajag vainadziņu, tad nopērkam.”

Līgo dienas un Jāņu nakts svinības ir bagātas arī ar daudzām citām tradīcijām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Iedzīvotāju vidū galvenais, lai būtu ugunskurs, siers un dejas.

Vija stāsta, ka viņas svētki nav iedomājami bez uguns: “Bez ugunskura noteikti, vienalga kādā veidā – ugunskurs.”

Tāpat domā arī Markuss: “Manuprāt, neatņemama Līgo dienas sastāvdaļa ir sanāksme pie ugunskura.”

Mairim svētki nav iedomājami bez vairākām tradīcijām: “Lekšana pāri ugunskuram, alus, siers, dziedāšana, dažreiz arī dancošana.”

“Ugunskurs, mēs to dedzinām katru gadu,” stāsta Rūta. “Ar katru gadu tas paliek arvien lielāks un lielāks!”

Ļubovai svētki nav iedomājami bez garda ēdiena: “Siers obligāti, un vēl mums garšo pelēkie zirnīši ar speķīti.”

“Protams, Jāņu siers, vainagi Jāņu – meitenēm skaisti izskatās, un dejas līdz četriem rītā,” stāsta Santa no Jēkabpils.

Interese par latviešu Jāņu tradīcijām ir arī ārzemniekiem, kuri savā valstī šādus svētkus nesvin.

Ariana no Īrijas stāsta: “Līgo svētkus Latvijā esmu svinējusi vienu vai divas reizes. Mana mīļākā tradīcija ir ugunskurs.”

Šogad Jēkabpils novadā plānoti daudzi svētkiem veltīti pasākumi – ielīgošanas, izstādes, koncerti, teātra izrādes un pat uguns rituāls Zasā. Jēkabpils Sporta centrs aicina iedzīvotājus uz ielīgošanu Mežaparkā, kur varēs iemācīties pīt Līgo vainadziņu, piedalīties skrējienā vai peldēšanas sacensībās. Savukārt Kena parkā Jāņu naktī varēs izdejoties Līgo ballē, piedalīties āķīgās intervijās un laimēt vērtīgas balvas.

Kate Katrīna Strode