Rotaļas un jautras izdarības Meteņdienas pasākumā Atašienē

Joprojām daudzviet Latvijā svin Meteņus – senus latviešu pavasara gaidīšanas svētkus, kas parasti norisinās septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Krustpils novada Atašienē ik gadu notiek varen lustīgs Meteņdienas pasākums – ar dziesmām, rotaļām, dažādām stafetēm un citām jautrām izdarībām, piemēram, bērnu bāšanu maisā un sviešanu kupenā. Latviešu tautas ticējums vēsta, ka šādi jārīkojas, lai bērniem vasarā no rīta nenāktu miegs. Bet tas nenozīmē, ka šajā aktivitātē nevarētu piedalīties arī pieaugušie.

Meteņos ļaudis gājuši ķekatās, tādēļ joprojām neatņemama svētku sastāvdaļa ir maskas. Tā kā masku būtība ir sagriezt visu kājām gaisā, bieži vien meitas pārģērbjas par puišiem un otrādi. Meteņdienā nevienam nav nekāds pārsteigums ieraudzīt līgavas kleitā un plīvurā tērpušos puisi. Kā jau daudzos latviešu svētkos, arī Meteņos galvenais ir jautrība. Atašienē par to gādā Meteņtēvs, iesaistot klātesošos gan dažādās rotaļās un spēlēs, gan liekot veikt dažādus uzdevumus. Daudzi izmantoja iespēju un sāka kārtīgu pikošanās kauju.

Pēc izdarībām ārā meteņbērni turpināja rotaļas un spēles Atašienes kultūras nama zālē. Par muzikālo pavadījumu rūpējās folkloras kopas “Vīraksne” un “Lākači”. Vietējie seno latviešu tradīcijas nodod no paaudzes paaudzē, tādēļ arī bērni lieliski zina visas rotaļas. Arī iekšā Metenis bija parūpējies par interesantiem uzdevumiem. „Metenis nāk bagātīgs,” skaidro atašienietis Edgars Turkopolis, kurš iejutās Meteņtēva lomā. “Viņam jābūt kaut kam, ar ko bērnus pacienāt, re, man vēl pāris konfektes palikušas. Arī barankas, lai var kārtīgi paēst, lai var iztrakoties. Meteņi ir pasākums, kurā mēs dzenam prom ziemu, lai nāk pavasaris ar savām ēverģēlībām.”

Meteņdienā kārtīgi jāēd. Arī Atašienē galdi vai lūza no ēdienu bagātības. Atašienes kultūras nama vadītāja Vēsma Turkopole stāsta: “Mēs šo pasākumu rīkojam, kopš pastāv folkloras kopa “Vīraksne”, - tas ir jau vairāk nekā 30 gadus. Tradīciju mums iedibināja bijusī folkloras kopas vadītāja Valentīna Mičule. Sākumā uz šo pasākumu nācām tikai mēs – kolektīvs. Lai gan uzlikām afišu, ieinteresētības nebija. Bet ar katru gadu arvien vairāk šis pasākums visiem iepatikās, un tā mēs to rīkojam katru gadu. Visvairāk šo pasākumu gaida bērni.”

Sandis Stepanovs, kurš pasākumā bija pārģērbies par līgavu, saka: “Es katru gadu piedalos Meteņdienā, un ir ļoti interesanti. Ir interesanti pārģērbties vienu reizi gadā par meiteni.”

Meteņi iezīmē Saules pusceļu starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet šo svētku svinēšanā saglabājušās arī senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Viena no Meteņdienas tradīcijām – vizināšanās zirga pajūgā, lai augtu gari lini. Braucienu ar zirga kamanām parasti cenšas organizēt arī Atašienē, bet šogad tas izpalika, jo vēl dienu pirms pasākuma gandrīz nemaz nebija sniega. Tomēr arī bez brauciena Meteņdiena Atašienē aizvadīta līksmi, mājīgā un sirsnīgā atmosfērā.

Sandra Paegļkalne