Pazemība

Reiz es dzirdēju stāstu par pazemību:
– Pazemība tā ir mūžības garša. Dzīvība pastāv tikai pateicoties pazemībai. Bet nāve parādījās lepnības dēļ. Galvenais garīgajā dzīvē nav tas, lai tev nebūtu ļaunu nodomu, bet lai iemācītos dzīvot pazemībā. To tad arī nozīmē dzīvot Kristū. Pazemīgais uz visu atbild ar pazemību, jo ar ko tad vēl lai viņš atbild. Pavadi dzīvi pazemībā un nekad neiepazīsi grūtsirdību, skumjas un vilšanos. Viss neīstais pastāv lepnībā, bet patiesais pazemībā. Lai arī kādus uzbrukumus piedzīvotu no pasaules, paliec pazemībā un tā tevi glābs. Pazemībā slīkst visas bailes un kaisles, kā akmeņi ūdenī. Pazemība uzvar visu un pārvar visu, kaut arī pazemība ir zemāka par visu un vājāka par visu. Pazemība it kā neko nezina un tai pat laikā visa dzīvība turas uz tās. Pilnīga uzticība Kristum, tā arī ir pazemība. Ciešanas un sāpēs atgriežas, kad tu kļūsti izklaidīgs un atstāj pazemību. Nemiera pilna rosība nekad nepiepildīs sirds ilgas, to var izdarīt tikai pazemība. Dzīvojot pasaulīgi neatradīsi pazemību, tāpat kā gleznā neatradīsi īstus augļus, jo pasaule ir lepnības pilna. Neko nedariet sāncensības vai tukšas slavas dēļ, bet pazemībā vērtējiet cits citu augstāk par sevi, rūpēdamies katrs ne tikai par savu labumu, bet arī par cita labumu. Kurš sācis meklēt pazemību, nevar palikt pasaulē, jo pasaule nepieņem pazemību. Nebaidies būt pazemīgs, jo patiesu pazemību neviens nevar pakļaut sev. Kurš meklē pazemību, tas nebīstas palikt viens, jo Jēzus ir ar viņu. Neļaujies kaislēm un atradīsi pazemību tur, kur neesi to gaidījis. Pazemība nepeld ūdens virsū, kā koka gabals, bet noslēpta dziļumā, līdzīgi kā dārgums. Pazemība nejaucas citu darīšanās, bet bez pazemības nevar veikt nevienu labu darbu. Pazemība nemainās un nepakļaujas nekādiem apstākļiem, bet paši apstākļi mainās, tiekoties ar pazemību. Pazemība izklīdina visas briesmas un viegli pārvar visas grūtības. Tieši tādēļ pazemību tik grūti sasniegt. No pazemības nevar neko noslēpt, tādēļ tajā nav nekā apslēpta. Ja par pazemību neņirgātos un nepazemotu to, kas tajā dzīvo, tad jau sen pasaule pazemību pārvērstu par iemeslu lepnībai. Pazemība nestrīdas ne ar vienu, bet piepilda cilvēku sirdis ar mieru. Pazemība nepazīst sakāvi, jo nav nekā, kas to varētu pazemot vai iznīcināt. Tas, kurš ir pazemīgs, iegūst mīlestību, bet, kas lepns, manto naidu. Pazemība dziedina no visām kaitēm un apgaismo sirdi, bet kaislēs dzimst slimības, kas kā zīmogs parādās uz sejas. Pazemība necīnās par dzīvi, bet dzīvo ilgi, jo pati dzīvība mīl pazemību. Turklāt lepnība nemitīgi pūlas izdzīvot, bet zaudē dzīvi, jo dzīvība nemīl lepnību. Papriekš augstprātība, tad posts, papriekš pazemība, tad gods! Patiesā mīlestībā debesis ir tuvu, bet šī pasaule nepieņem to, jo mīlestība arī ir patiesa pazemība. Pazemība par visu labo pateicās citiem, bet par visu slikto vaino sevi. Pazemībai nav savas gribas, tieši tādēļ tā nevienam neuzspiež sevi. Pazemīgais ir līdzīgs nedrošam, bet tai pat laikā neko un nevienu nebīstas, izņemot Dievu. Pazemīgajam tiekšanās pēc pazemības arī ir pazemība, jo pati pazemība nemīl stagnāciju. Iepazīt pazemību ir iepazīt Dievu. Neiepazīsi pazemību, iepazīsi nelaimi. To, kurš nav pazemīgs vajā tukša rosība un nemiers. Pazemīgais nepazīst neveiksmes, jo viņam pietiek ar pazemību. Pazemīgais nepazīst nemiera, bet tas, kurš nav pazemīgs drīz kļūst par ienaidnieku sev un citiem. Pārvari bailes būt pazemīgam, tad pati pazemība tevi atvedīs pie glābšanas. Dzīvodams bez pazemības, iegūsi nesavaldīgu prātu un tas kļūs par tevis slepkavu. Tava laime un nelaime ir atkarīga no tā, cik daudz pazemības ir tevī. Pat vāja pazemība spēj izturēt visuma smagumu, bet lepnais nespēj noturēt pat pats sevi. Visupirms meklē pazemību, jo tā ir dārgums. Pilnīga uzticība Kristum, tā arī ir pazemība.