Mākoņi

Spalvu gubumākoņi Cirrocumulus ir plāni mākoņi, kuri sastāv no maziem viļņiem, pārslām vai kaudzītēm.

Spalvu slāņmākoņi Cirrostratus ir plāns mākoņu slānis, kurš dažreiz ir pat grūti pamanāms un tas tikai dod debesīm gaišāku krāsu. Parasti tiem cauri spīd Saule. Šie mākoņi ir arī iemesls, kāpēc apkārt Saulei bieži vien ir gaiši, balti apļi. No Cs mākoņiem nelīst lietus. Tie atrodas līdz 6 km augstumā. Spalvu slāņmākoņi bieži vien vēsta par siltās frontes tuvošanos, tas nozīmē, ka tuvāko 24 stundu laikā sāks līt.

Spalvmākoņi Cirrus ir plāni, spalvām līdzīgi baltas krāsas mākoņi. Tie bieži vien izskatās arī kā garas, diegiem līdzīgas līnijas, kuras tuvāk horizontam krustojas kopā. Spalvmākoņi atrodas 7—10 km augstumā virs zemes, bet tropu joslā tie var atrasties pat 18 km augstu. Krēslas laikā tieši spalvmākoņus vēl ilgi apspīd Saules stari, naktī mākoņi liekas biezāki. Cauri šiem mākoņiem brīvi tiek Saules stari, kā arī Mēness un zvaigžņu gaisma. No spalvmākoņiem nav nokrišņu, bet ja tādi tomēr ir, tie iztvaiko, vēl nenokļuvuši līdz zemei. Spalvmākoņiem reti ir ēna.

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas. Agrāk dēvēti par Cirrus filosus. Parasti tie sastāv no ledus kristāliņiem, kuri rodas no sasalušiem ūdens pilieniem. Atšķiras ar to, ka tie ir gari un neaizsedz visas debesis. Biežāk šķiedrveidīgie spalvmākoņi ir vērojami labos laikapstākļos, kā arī pirms siltās frontes tuvošanās. To augstums mērenajos platumos ir 7—10 km, bet tropos — 17—18 km. Arktiskajos platumos šie mākoņi ļoti zemās temperatūrās var izplatīties pa zemes virsu. Mākoņu biezums var ļoti atšķirties — no 100 metriem līdz dažiem kilometriem. Mākoņi ir caurspīdīgi, cauri tiem viegli tiek Saules, Mēness un zvaigžņu gaisma, dažreiz cauri tiem var redzēt arī zilas debesis. Dienā tie tikpat kā nesamazina apgaismojumu, ir tikpat gaišs, cik būtu, ja mākoņu nebūtu. Nokrišņi ir mazi ledus kristāliņi, kuri var lēni krist lejup, bet vienmēr tie iztvaiko lielā augstumā, nesasniedzot zemes virsu un izveidojot vien nokrišņu joslas.

Āķveidīgie spalvmākoņi ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu. Parasti sastāv no ledus kristāliņiem, kuri rodas no sasalušiem ūdens pilieniem. Atdziestošajā gaisā notiek ūdens tvaiku sublimācija un ledus kristālu veidošanās. Atšķiras ar to, ka neaizsedz visas debesis. Visbiežāk mākoņi novērojami augšupejošas gaisa plūsmas laikā un siltās frontes tuvošanās laikā. Ci unc ir vēstneši par laikapstākļu izmaiņām tuvākajā laikā. To augstums mērenajos platumos ir 7—10 km, bet tropos 17—18 km. Mākoņi ir caurspīdīgi, tiem cauri spīd Saule un Mēness. Dienā tie nesamazina apgaismojumu. Nokrišņi no āķveidīgajiem spalvmākoņiem neizkrīt. Vakarā pēc saulrieta šos mākoņus vēl ilgi apspīd Saule.

00:00:00 Spalvu gubumākoņi
00:00:12 Spalvu slāņmākoņi
00:00:48 Spalvmākoņi
00:01:34 Šķiedrveidīgie spalvmākoņi
00:02:52 Āķveidīgie spalvmākoņi
00:03:49 Spalvu skeletveidīgie mākoņi
00:04:44 Lēcveidīgie mākoņi
00:05:14 Perlamutra mākoņi

Copyright: Public domain; Public domain; PiccoloNamek, CC-BY-SA-3.0; CC-BY-SA-3.0; CC-BY-SA-3.0; Laurent Julien, CC BY-SA 3.0; Myself, CC-BY-SA-3.0; Mathiasm, CC BY-SA 3.0