126. Lūgšana. Mateja ev. 6:5-15

BĪBELES STUNDA RĪGAS NEDZIRDĪGO DRAUDZĒ (evaņģēlists G.Graudiņš), 14.02.2016.

Bībeles stundas nobeigums (tehnisku iemeslu dēļ pievienots šeit).
Kad Dievs aicināja Mozu doties pie savas verdzībā pakļautās tautas Ēģiptē, pats Dievs viņam atklāja savu personvārdu: ES ESMU, kas ES ESMU. ESOŠAIS. Tāds, kas vienmēr ir bijis, būs, kas vienmēr ir klātesošs. Un tas, ko Jēzus mums māca lūgt ar vārdiem - svētīts lai top Tavs Vārds -, ka viss, ko šis vārds aptver, lai top svētīts mūsu dzīvēs. Katru reizi, kad mēs izrunājam šo vārdu, tad šis vārds ienes mūsu dzīvēs svētību.
Tāpēc arī Dievs deva tādu bausli, lai Dieva personvārds netiktu nelietīgi lietots. Vēl sliktāk ir, ka vārds - Dievs - zaudē savu svētību mūsu dzīvēs, vai mēs zaudējam bijību, izrunājot šo vārdu.
Apustulis Pāvils rakstīja, ka kristieši ir tie, kas piesauc Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vietās. Kad kristieši lieto Jēzus Kristus vārdu, viņi piesauc to Personu, kuras zemes dzīves stāsts ir aprakstīts Jaunās Derības evaņģēlijos. Kad tiek piesaukts šis vārds, tiek piesaukts tas, kas teica, ka Viņam pieder visa vara Debesīs un virs zemes, un ka Viņš ir ar mums līdz pasaules galam. Tātad Viņš ir arī šeit. Kā Viņš pats apsolīja: "Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur arī es esmu viņu vidū" (Mt.18:20) Apustulis Pāvils raksta, ka kristieši ir tie, kuru vidū, un kuru klātbūtnē ir Jēzus Kristus Persona.
Kristieši arī kristī un saņem piedošanu Jēzus vārdā. Jēzus vārds visai pasaulei ir vienīgais ceļš uz pestīšanu, kā rakstīts: "nav pestīšanas nevienā citā, nedz cits vārds zem debess ir cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana" (Ap.d.4:12) Antiohijas draudze bija pirmā draudze, kur kristiešus sāka saukt par kristiešiem, jo viņi piesauca Jēzus Kristus vārdu.
Bet ja mēs savās sapulcēs kopīgi meklētu Dievu, bet nepiesauktu Dieva vārdu, tad mūsu sapulcēm iztrūktu pats galvenais - Dievs. Dieva personvārds dod mums iespēju stāties attiecībās ar Viņu, jo mēs piesaucam un uzrunājam kaut ko konkrētu. Kaut ko, kas pats ir devis Savu Personvārdu, lai citi stātos ar Viņu attiecībās.
Varbūt kāds no jums ir piedzīvojis situāciju, ka sabiedriskajā transportā kāds piesauc Jēzus vārdu. Dažus tas ļoti kaitina, jo šis personvārds ir kā atgādinājums par viņa apzināto Dieva noliegšanu. Liekot citiem dzirdēt Dieva personvārdu, mēs dažreiz spiežam viņu pieņemt kādu lēmumu, kuru viņi negrib pieņemt. Un tas patiesībā nav jaunums. Jēzus jau 2000 gadus atpakaļ par to brīdināja savus mācekļus, kad Viņš sūtīja tos liecināt par Viņu: "Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts" (Mt.10:22). Un šī tik nepatīkamā parādība bieži pavada sludināšanu, kad sludinātājs tiek aprunāts vai nosodīts tieši Dieva vārda piesaukšanas dēļ. Tas var notikt pat draudzē. Vai esat pamanījuši, ka daudz vieglāk ir pieņemt vārdu Dievs? Vai, piemēram, Kristus. Bet daudz grūtāk ir pieņemt tieši personvārdu Jēzus. Tas skan kaut kā nepieņemamāk, varbūt par daudz personīgi. Ko tad nozīmē vārds Jēzus? Tas nozīmē - Dievs glābj vai - lai Jahve glābj. Tās Personas vārds, kas par mums ir miris un augšāmcēlies, kas ir mūsu Glābējs. Viņa vārds ir Kungs Jēzus Kristus.
Vai Jēzus bija Kungs, pirms Viņš augšāmcēlās? Jā, Viņš kā Trīsvienīgā Dieva Otrā Persona jau bija Kungs, pirms Viņš kā Jēzus ienāca šajā pasaulē. Bet vai Viņš jau bija Kristus, kad nāca šajā pasaulē? Jā, Viņš bija Svaidītais, Izredzētais. Viņam bija Savs uzdevums, ko piepildīt. Viņam bija jāmirst pie krusta par mūsu grēkiem, lai mēs būtu attaisnoti Dieva priekšā. Pasauli savā dūrē stingri turēja grēka un nāves vara. Šo cīņu Jēzum bija jāizcīna mūsu dēļ, un Viņš to par mums arī izcīnīja. Un tad Debesu Tēvs Viņu paaugstināja un dāvāja Viņam vārdu. Kā apustulis Pāvils rakstīja draudzei Filipos: "Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes – un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu" (Fil.2:9-11). Āmen!