Akmens ieleja - Šī nakts ir mūsu

Kārtējais vakars...
Klavieres spēlē manu dvēseles dziesmu..
Tu slīdi man garām, un galvā man rosas grēcīgas domas.

avas kājas griežas kā lapas rudens vētrā
Tavas rokas klejo, atstāj rētas, bet man tās ir svētas.
Aizmet prom to kaunu – lēni, maigi, gabalu pa gabalam
Šovakar tu un es – mēs būsim kā vētra.

Nomet cepuri uz zemes un nāc tuvāk man,
Šī nakts ir mūsu, neļauj tai izgaist
Tu esi dieviete, kurai nekas nav par daudz,
Dejo, lai visas zvaigznes riņķo ap mums.

Katrā kustībā degoša uguns, tāpat kā manī,
Mēs dejojot esam kā eņģeļi no grēcīgās debess malas
Tava āda, mana liesma, abi veram durvis vaļā,
Viss, kas notiek šeit - paliks šeit

Nomet cepuri uz zemes un nāc tuvāk man,
Šī nakts ir mūsu, neļauj tai izgaist
Tu esi dieviete, kurai nekas nav par daudz,
Dejo, lai visas zvaigznes riņķo ap mums.

Vējš svilpo blūzu, tavs pieskāriens mani sit kā zibens
Nav nekā cita ko vēlētos vairāk, kā tik sajust tevi pie sevis
Tavas drēbes izgaist kā ēnas rītausmā, viena pa vienai
Nāc tuvāk, vēl tuvāk – atmet visu lieko, atstāj tikai deju un mūs.
Mēs dejojam kā pasaules galā...

Tu esi mana, mana tikai mana. Vēl mirkli vēl
Varbūt kādreiz vēl mēs tiksimies un būsim viens
Tu aizpeldi kā pelni vētrā prom no manām rokām
Es ceru, ceru, ceru, ka mēs tiksimies vēl reiz