Līvānu pilsētas svētkos – radošās darbnīcas un atrakcijas dažādām gaumēm

Līvānu pilsētas svētkos netrūka aktivitāšu dažādām gaumēm. Īpaši bija padomāts par bērniem, kuri varēja izpriecāties vairāk nekā 20 bezmaksas atrakcijās un radošajās darbnīcās Zaļā ielā, kas uz svētku dienu bija pārtapusi Spēļu un rotaļu ielā. Šeit varēja atrast interesantas nodarbes ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Daudzi izmantoja iespēju izmēģināt paspēlēt skaņu rīkus no krāslavieša Aleksandra Maijera seno mūzikas instrumentu kolekcijas. Kopā viņam ir vairāk nekā simts dažādu skaņu rīku. „Daži instrumenti ir vieni no pirmajiem, ko cilvēks ir izgudrojis, tātad tie varētu būt 10 tūkstošus gadu veci, bet, protams, šie, kas ir manā kolekcijā, nav oriģināli,” stāsta Aleksandrs. „Man daudz ko atved draugi, jo zina, ka man šīs lietas ļoti patīk. Šo to es taisu arī pats, bet šo to nopērku veikalā.”

Aleksandrs ar prieku nodemonstrē vienu no paša izgatavotajiem skaņu rīkiem – kokosrieksta svilpaunieku.

Tāpat daudzus ieinteresēja kalēja arods. Par līvānieti Valēriju Konstantinovu var teikt – meistars ar zelta rokām. Viņš no metāla spēj radīt pat motociklu. „Šī motocikla izveide man prasīja kādas 150 līdz 200 stundas,” saka Valērijs. Viņš ar metāla apstrādi sāka nodarboties pirms astoņiem gadiem, un tagad jau daudzviet Latvijā var redzēt viņa veidotos vides objektus, piemēram, soliņus. „Kā es iesāku? Lasīju vienu Andreja Upīša grāmatu, un tur viens no galvenajiem varoņiem bija kalējs Mārtiņš. Sadomāju, ka man arī jāpamēģina. Pamazām sāku. Atradu meistarus, kas mani pamāca.”

Vēl viens senais arods, ko līvānieši un pilsētas viesi varēja iepazīt tuvāk, ir podniecība. Nu jau vairākus gadus Līvānos ir tradīcija pilsētas svētkos kurināt cepli un interesentu acu priekšā ņemt ārā izdedzinātos māla traukus. Šogad ar muzikāliem priekšnesumiem procesu bagātināja folkloras kopa “Ceiruleits”. Cepli kurināja un traukus ārā ņēma Latvijā pazīstami podnieki, viens no viņiem – Staņislavs Viļums no Rēzeknes novada. „Trauku apdedzināšanas process aizņem apmēram 12 stundas, tā ir visa diena. Tas tāpēc, ka maksimālā temperatūra, kas ir beigās, ir 1050 grādi. Temperatūra jāsasniedz lēnām, uzmanīgi un pakāpeniski. 12 stundu laikā temperatūra tiek pacelta līdz vajadzīgajam augstumam. Ja kurināšanas procesu sasteidz vai par ātru uzkarsē, tad māla trauks sāk plaisāt un plīst, tas neiztur. Mēs kurinām ar malku, tas ir tradicionāli. Ar malku ir jāprot kurināt, tas gan.”

Šoreiz tapusi tautā tā sauktā melnā keramika. „Atšķirība ir tāda, ka pašās kurināšanas beigās mēs krāsni aiztaisām ar vāku un aizmūrējam ciet, lai iekšā netiek gaiss. Šajā bez skābekļa vidē māls maina savu vizuālo izskatu un kļūst melns,” skaidro Staņislavs.

Svētki bez putu ballītes vairs nav iedomājami, un šo iespēju izmantoja daudzi mazākie svētku apmeklētāji. Tāpat bērniem bija iespēja izpriecāties karuseļos un dažādās citās atrakcijās. Savukārt pieaugušie labprāt apmeklēja amatnieku tirdziņu.

Jēkabpiliete Iveta saka: „Noskaņojums ir labs, esam pirmo reizi Līvānu pilsētas svētkos, tāpēc nav, ar ko salīdzināt, bet esmu apmierināta. Arī bērniem ir daudz, ko darīt. Ļoti forši!”

Svētku apmeklētājs Vladimirs stāsta: “Ļoti labi svētki, nav ne vainas. Es esmu bijušais līvānietis, tagad dzīvoju Rīgā. Iespaidi ir labi, arī laiks ir labs. Jauki!”

Daļa svētku apmeklētāju bija liecinieki arī vecpuišu ballītes aktivitātei – pie lielveikala kāds puisis spēlēja bungas, vācot naudu kāzu uzvalkam. Izrādās – tas ir viens no vecpuišu ballītes uzdevumiem, ko līgavainim izdomājuši draugi. Kāzas jau pavisam drīz – 29.jūlijā. „Tā ir vecpuišu ballīte,” skaidro līgavainis Kaspars. „Man šodien vajadzēs darīt visu, ko viņi ir izdomājuši, man nav izvēles. Es nevaru teikt „nē”. Cilvēku atsaucība? Sākumā bija neizpratne, bet pēc tam jau viss aizgāja.”


Sandra Paegļkalne