Ziemas pasaka par pasakām

lasa: RTU Absolventu asociācijas rūķi

- - - - - - -

Tā nu bija sanācis, ka rūķi – studenti pirmkursnieki – ar elektrolītu kamolu spēlējuši pasaku futbolu un, kā jau lieli palaidņi, daudzas pasakas sajaukuši.

Absolventi Ziemassvētku vecītim aši vien centās palīdzēt tās sakārtot. Bet, lai arī centība ir laba lieta – kā nu viņiem tas sanāca, tā sanāca… «Ziemas pasakas» vietā tagad atradās «Pasaka par rāceni», rācenim augot tieši blakus Ziemassvētku eglītei! Greizi, bet, lai nu būtu… Arī zvēru karalis Leo bija savu stāstu pazaudējis, tamdēļ ļoti grūti nācās viņu iedabūt atpakaļ tajā. Tāpat kraukšķīgais runcis Enno no savām dzirnavām bija nokļuvis pils ballē, kur sulaiņi nes karaliskas maltītes vienu pēc otras kā īstam princim uz zirņa. Viņam būtu grēks sūdzēties. Bet pēdējā kursā studējošie prinči un princeses gan nespēja attapties no šoka, jo negaidīti tika pārcelti no greznā dzīru nama uz pieklājīgo, bet vienkāršo viensētu provincē. Kur kaziņas, aitiņas pagalmā un pa kādam vilkam blakus mežā dzīvo.

Dzīvē jau arī lietas citreiz kā pasakās ačgārni notiek – tā, ka viss negaidīti kājām gaisā apgriežas. Bet tas viss jau tikai uz laiku. Pienāks mirklis, kad lietas atkal atgriezīsies savā ierastajā kārtībā. Un, kamēr tas notiks, ikvienam no mums šajā juceklī jārod kārtība un jāsaglabā miers. Jo arī pasaulē, kāda tā ir šobrīd, lai arī fiziski distancēti, domās mēs visi taču esam kopā! Nu ja, katram kādā pasakā, savā ierastajā vai kādā jaunā, bet tomēr sava vieta ir.

Vēlam priecīgus un rāmus Ziemassvētkus, kā arī jaunām iespējām bagātu Jauno gadu!