Holodinamika kā dziedinošs instruments - Jānis Vītols

Holodinamika kā dziedinošs instruments, lai strādātu ar dziļākajiem jūtu slāņiem, zemapziņu un tuvotos savam veselumam.
Zinātniska, Rietumos izstrādāta, pieņemta un daudzu gadu praksē pārbaudīta, Krievijā papildināta garīgas psiholoģijas nozare. Nosaukums un noformējums smalks un gudrs, bet būtība vienkārša un dabiska – visu, kas tevī krājies, pārveidot mīlestībā. Pašsaprotami, tomēr ne vienmēr vienkārši. Kā patiesi mīlestībā pārveidot savā prātā, sirdī un ķermeņa kaitēs savāktos aizvainojumus, nesapratni, neiecietību, dusmas, naida uzplaiksnījumus un nožēlas smeldzi, īgnumu pret sevi, dzīvi un likteni, graujošus uzbangojumus un nevarības nogulsnes, un visu citu, ko nezini, kā panest vai nomest? Dzīve ir gudra. Ja tā dod uzdevumus, tad paredz veidus kā tos atrisināt. Un šī, par holodinamiku nosauktā zināšana, arī ieliek instrumentus tavās rokās, lai varētu palīdzēt sev un citiem, augot mīlestības pārradošajā spēkā.
Holodinamika izveidojās kā metodika, ar kuru atrisināt dažādus iekšējos un ārējos konfliktus, kas būtībā ir viens un tas pats. Tā palīdz atrisināt sevis, citu vai dzīves nepieņemšanu, bailes, sāpes un aizvainojumus, agresiju, depresiju, nošķiršanos un visu citu, kas, pēc sevī radušās pretrunas, savairojas biezā kārtā, tā aizsedzot mūsu sākotnējo veselumu, vienkāršību un skaistumu. Palīdz cilvēkam pārstāt identificēt sevi ar dažādiem problemātiskiem prāta priekšstatiem.
Rezultāts pamatā tiek sasniegts tieši konkrētajā iekšējā darba procesā, atverot cilvēkā apslēpto jūtu enerģijas, pašizziņas un pašizpausmes potenciālu. Te, protams, ir runa par veselu potenciālu spektru, no kura cilvēks izvēlas aktuālo noteiktajā situācijā.
Metode uzrāda un transformē brīvā enerģijas plūsmā psihofizioloģiskus veidojumus cilvēkā, kurus nodēvē par holodainiem. Citur tos sauc par blokiem, zemapziņas programmām, dvēseles daļām un visvisādi citādi. Man, piemēram, patīk sacīt - jūtutēli. Jo pamatā tas ir darbs ar savu jūtu enerģiju un tēlu sistēmu, paverot jaunas funkcionalitātes iespējas savam fiziskajam augumam, prātam un ārējās dzīves procesiem. Cita starpā gribēju pieminēt neticamu faktu, ka visas šīs, dažkārt tik postošās, enerģijas mūsos ir labas to dziļākajā būtībā. Tajās ieslēptās iespējas vienkārši aizvien uzstājīgāk gaida savu izpausmi. Katra aizsprostota upe meklē izeju. Turklāt uz jūru, vienotību.
Mēs, saprotams, cenšamies izvairīties no sāpēm. Negribam tās redzēt, pieredzēt, nezinām, ko ar tām lai dara. Tāpēc notiek emoconāla reakcija. Tā ir daļiņa no mūsu enerģijas, uz kuru fokusēties ir mazāk sāpīgi. Pēc tam izveidojam vai pārņemam domāšanas modeli, kura uzdevums ir kompensēt nobremzēto jūtu enerģijas iztrūkumu. Protams, šis domāšanas veids ir, maigi izsakoties, nepilnīgs, bet tas jau nekas - lai tikai var dzīvot tālāk kaut kā.
Tā nu mēs veiksmīgi (uz kādu laiku) esam aizbēguši no sevis - pašu prāta uzbūvētā šķietamībā.
Prāta ierobežotie priekšstati, ilgstoši uzturēti spēkā, noved pie nepatīkamiem, un patiesībā pat iepriekšparedzamiem rezultātiem. Tur gan ir ļoti daudz nianšu - cik cilvēku, tik grābekļu, uz kuriem kāpt. Bet kopumā ņemot ir tā, ka domāšanas ierobežojumi automātiski reaģē uz noteiktām situācijām, liekot izmest kārtējo enerģijas porciju, kura sit pa ārējās dzīves attiecībām vai iekšējo pašvērtējumu un arī traumē veselību, radot psihosomatiskās slimības.
Tādejādi kādreiz notušētās traumas tomēr iznāk virspusē un turpina graujošu darbību. Mēs it kā netīšām, bet dažreiz arī spītīgi tīšām, radām sev rīcības programmas, kuras burtiski iesēžas kaulos. Tā dabisku, apzinātu Dzīves veseluma pieredzējumu aizvien vairāk nomaina automātiska reakciju sistēma. Tā turpina ražot dažādas attieksmes, tendenciozus priekšstatus, pārakmeņojušos uzskatus. Ar savu emocionālo enerģiju mēs pievelkam, atgrūžam, formējam ārējo realitāti, un šī darbība pilnībā pārņem mūsu uzmanību, novēršot no savas patiesās būtības un veseluma apzināšanās.
Apgūstot holodinamikas metodi, cilvēks var saprast kā palīdzēt sev, palīdzot citiem. Jo viss izrādās ir neizbēgami vienots. Citu cilvēku un apstākļu vainošanas, dažādu pretenziju vietā, rodas cita iespēja - pamanīt citu cilvēku ierobežojumus sevī un izpratne, kā, dziedinot sevi, var pavērt dziedināšanos arī citiem.
Video sagatavots 9 Sauļu Vasaras skolai - 2023.