GLĀBŠANA |20 11 2022 - Svētdienas Doma

Dzīvē ir daudz dīvainas ironijas, piemēram, ka glābējs ir jāglābj. No otrs puses - tas ir tik cilvēcīgi, jo katram kādreiz dzīvē ir vajadzīgs glābējs. Bet vai mēs zinām, no kā mūs pašus jāglābj?

"Citus glāba; lai izglābj pats sevi," tā sabiedrības līderi smējās par Jēzu.

Ir ļoti moderni uzskatīt, ka cilvēks ir neatkarīgs, brīvs un piedzīvo savu lielāko potenciālu, kad viņam savās cīņās nav jāpaļaujas ne uz vienu citu kā tikai sevi. Tomēr ātri vien jāatskārst, ka ne visās cīņās viņš var karot viens pats, turklāt ne vienmēr tas ir veselīgi. To nereti apjaušam, kad jau par vēlu, kad esam izsmelti, noguruši, depresīvi vai vēl traģiskāk - kad kāds mēģina atņemt sev dzīvību.

Pat ja mums šķiet, ka cilvēks ir visu lietu mēraukla, radītājs un mērķis, ir brīži, kas liek atskārst, ka tā nav.

Es pat gribētu teikt - cik labi, ka tā nav! Ka ir kāds cits, kas palīdz iet manu ceļu un kas dala mana ceļa daļu, jo tas palīdz atbrīvoties no stresa, kas nāk no sevis likšanas centrā, no nepārtrauktiem mēģinājumiem būt atbildīgam un apzinātam.

Dzīvē var notikt neticamas pārmaiņas, kad nolemjat pārņemt kontroli pār to, pār ko jums ir vara, tā vietā, lai tiektos pēc kontroles pār to, ko nevarat mainīt.

Dažreiz viss, kā teiktu psihologs Karls Gustavs Jungs, “ir atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām, nevis no tā, kādas tās ir pašas par sevi.” Iespējams, arī ar glābšanu viss nav tik vienkārši, un tas, no kā mums vajadzētu sevi glābt, nav viss ikdienas grūtības, neērtības vai pat ciešanas, bet gan mūs pašus no sevis. No tā, kas notiek mums galvās, sirdīs, attiecībās, kur mēs dažubrīd neredzam pāri sev, un tieši tas varbūt ir lielākais krusts.
----------------------------------

Pat vismazākais atbalsts palīdz veidot šo video. Paldies!