Zemgale kopā ar Arvīdu Saulīti

Dzimis, audzis Bauskā. Studējis angļu filoloģiju, strādā par tulku, brīvajā laikā aizraujas ar mūzikas projektiem. 2009. gadā devās uz Angliju strādāt, ar domu, ka jau pēc diviem gadiem brauks atpakaļ. Tomēr pēc pavadītā laika Anglijā vēl gadu nodzīvojis Berlīnē, kur darbojies ar saviem mūzikas projektiem.
Uz jautājumu "kāpēc atgriezies?", Arvīds atbild "pilsoniskā apziņa" un stāsta par sajūtu, ka grib nosist čūsku, iestādīt koku, izaudzināt dēlu tepat Latvijā, mājās.
Par atgriešanos pastāsta emocionālu stāstu, kā kādu dienu viņa vecāki atripojuši no pašas Bauskas uz Berlīni. Kad viņi uzradušies viņa pagalmā Berlīnē, Arvīds sapratis, ka ir laiks atgriezties.
Arvīds saka -- Latvija ir īpaša ar visām tām lietām, par kurām ikdienā neaizdomājamies. Pirmkārt jau DABA. Tā dabiskā vide, savvaļas efekts, kas daudzviet nemaz nav tik vienkārši sastopams. Latvijas "neieartā", nepieradinātā, raupjā vide, kura būtu jāuztver kā liela priekšrocība. Arī no sociālā aspekta. Latvijā ir milzums iespēju darīt to, ko vēl neviens cits šeit nav darījis. Mēs vēl augam, un augšanas process ir ideāli apstākļi darīt, radīt, ņemties. Valda princips: kurš gan cits to darīs, ja ne es? Un ir azarts vērot šo augšanas procesu.
Arvīds ir īsts Zemgales patriots. Arvīds stāsta, ka savulaik Zemgale tika saukta par Latvijas klēti -- pateicoties tās bagātīgajai augsnei un plašajiem laukiem. Mūsdienās Zemgalē vairāk nekā citos novados sajūtama tautiskā romantisma garša. Arī Zemgales cilvēkiem Arvīds velta labus vārdus -- viņi ir pragmatiski, īsti, kārtīgi zemes cilvēki.

Zemgale ietekmējusi arī Arvīda mūzikas projektus, viens no tiem tā arī saucas -- smagās aramzemes maigais siltums.