Laiks

Kristians Fukss. Laiks, 2024
Animācija (loop)

No izstādes ISTABA NR. 6
ALMA, Rīga
21.06. - 09.08.2024

Platons un Mikipele. Filozofiski un mākslinieciski veiksmīgs salikums. Protams, varētu jautāt: kādā nozīmē veiksmīgs? Atliekot malā “filozofisko”, paliksim uz brīdi pie “mākslinieciskā”. Mikipeles tēls Kristiana Fuksa mākslā parādās viņa pirmajā personālizstādē Wolken, kas 2019. gadā notika Ojāra Vācieša muzejā. Šī tēla tālāko ceļu savā mākslinieciskajā praksē viņš ir raksturojis ar vārdiem “izmantojot rotaļīgu pieeju, runājot par nopietnām lietām ..”. Rotaļīga pieeja var glābt autoru, saķeroties ar tādu pieredzējušu cīkstoni kā Platons (Πλάτων) – filozofu, kuru saskaņā ar tradīciju saukuši Aristokls (Ἀριστοκλῆς) un kura mums visiem pazīstamais vārds nozīmē “platais”, kas atkal, sekojot tradīcijai, saistīts ar Platona cīņas mākslas nodarbību veidoto plecīgo ķermeni. Tas gan platonisma kontekstā skan gandrīz kā oksimorons, un šī domātāja vārdā ietvertā pretruna raksturo visu viņa filozofiju un tās turpmāko ietekmi.

Būt rotaļīgam un palikt nopietnam ir iespējams divos veidos. Trešais būtu sokratiskā ironija, bet tā – vismaz kā to redzam Platona agrīnajos dialogos un vēlākajos tā neparādās – tiek pausta no stiprākā pozīcijām, un šo nozīmi terminam varētu arīdzan saglabāt, šeit to nelietojot.

Otrā ir kritiskā nopietnība, kas vedinātu doties kritisko teoriju meklējumu gaitās. Tomēr neaizmirsīsim – Kristiana Fuksa Mikipele ir vizuāls, ne literārs tēls. Un kā mākslas tēls tas izvairās no verbālās viennozīmības – ciktāl nu tāda iespējama – valgiem. Turklāt mākslas tēls var nepakļauties arī paša autora nodomiem, tam kļūstot neatkarīgam līdz ar ienākšanu izstādes publiskajā telpā un laika gaitā mainot savas nozīmes trajektorijas.

Dr. phil. Jānis Taurens