Viņi

Pļavā krītot aizmirsties
Starp svešiem nāksies iegulties
Brīdi klusē, paļaujies
Arī viņi nāk gudrību sasmelties

Lai viņi nāk, lai viņi nāk
Pie tevis, pie tevis viņi nāk
Paliec nomodā, paliec, neaizmiedz
Liels plašums telpā iezagsies

Tumsas laukā gulējām
Rītu ilgi, ilgi gaidījām
Miers bij’ trausls kā porcelāns
Un kaut kur pamests bij’ mans šūtais
Mans melnais sarafāns

Nebaidi prom, nebaidi prom
Nebaidi viņus tālu prom
Tev ir viņi klāt, tev ir, ir klāt
Pie pleca sāk vārdus izrunāt

Kalna galā sēdējām
Ar pienu viņus barojām
Pie sevis klusi dziedājām
Justo domās smalki, smalki, smalki fiksējām

Lai paliek mums, lai paliek mums
Lai augusts paliek burtos
Lasīsi drīz, kad aukstums iestāsies
Tici, tas būs tev vajadzīgs
Tici, tas būs tev vajadzīgs

Kā riepu sevi pārdūrām
Ar jaunu gaisu pildījām
Likās – vajadzīgs tas viss
Lai prāts nav mūždien noguris

Akmeņus kad novācām
Lauku aiz sevis mēs atstājām
Pelnos palika mans stāsts
Kas tagad vārdos tiek apzināts

Kā riepu sevi pārdūrām
Ar jaunu gaisu pildījām
Man likās – vajadzīgs tas viss
Lai prāts nav mūždien noguris

Akmeņus, kad novācām
Lauku aiz sevis mēs atstājām
Pelnos palika mans stāsts
Kas tagad jums tiek dāvināts
Tiek jums tik' dāvināts