filmov
tv
Emīla pēdējais valsis ar zelta ābeli (melnraksts)

Показать описание
N.B Laiks kļūst īss. Melnrakstus pārrakstīt baltrakstos, lazēt skaņu kārtas, cakot ģitārrakstus - tāda laika vairs nav. Mirkli dzīvojam, mirkli radām. Kas uz sirds, lai neguļ kā apglabāts. Kamēr vēl cilvēku galvās bilde ar skaņu iet kopā, lai skan. Tāpēc dažam gabalam aiz nosaukuma iekaviņās guls vārds "melnraksti", ko kosmopolītu valodā mēdzam dēvēt par "demo".
_ _ _ _ _
EMĪLA PĒDĒJAIS VALSIS AR ZELTA ĀBELI
Tu kā dumjš ēzelīts pazemi kārpi,
Tur mana vectēva sudraba tārpi.
Tur omes ņieburi, zudušie peklē,
Tur skaisto, zaudēto arī tu meklē.
Tur kaulu zīmuļi vēsturi raksta.
Ne to, ko asinīm portālos šļaksta.
Voldemārs Zeltiņš tur neesmi grezno.
Apzeltī ābeles, notis pat glezno.
Elle tik svelmaina, bet rīko tur godus
Letgaļu mālnieki dedzinot podus.
Darina abras tur, siles un šūpuļus,
Talkā sauc mirušos dzejdarus žūpuļus.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Tā pati elle tur, kur Kristus reiz kāpa.
Kaktā, lai gaišāk, Viņa mūžīgā lāpa.
Tur pat vēl cerība, virsszemē dzeltā.
Ellē pat gaisma no Augšāmceltā.
Dzeju, kas vecmammai segās un dzīparos,
Virszemes pāvesti tetovē cīparos.
Atminos bērnību - būvēju štābeli.
Paaugos, kratīju es zelta ābeli.
Poruka, Skalbes ābolus sukāju.
Uz Strēlertes mašīnas dzejoļus drukāju.
O, bija laiciņi! O, bija panti!
Nu visi ellē, kas izvēma Danti.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Gleznas kā tapetes, dzeja no spaisa.
Uzglezno, Voldemār,daudz svaiga gaisa.
Pietrūka tīruma, ko baltu klāja.
Sava bij dvēsele,sava bij māja.
Reiz bija svētība, nu - enerģija.
Reiz bija IR un BŪS, nu - plikiņš BIJA.
Sieva ar lūgšanām sasilda nāvi.
Tramvajā visi sēž,Tu, Kristu, stāvi.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Kaspars Dimiters
01.04.2021
_ _ _ _ _
EMĪLA PĒDĒJAIS VALSIS AR ZELTA ĀBELI
Tu kā dumjš ēzelīts pazemi kārpi,
Tur mana vectēva sudraba tārpi.
Tur omes ņieburi, zudušie peklē,
Tur skaisto, zaudēto arī tu meklē.
Tur kaulu zīmuļi vēsturi raksta.
Ne to, ko asinīm portālos šļaksta.
Voldemārs Zeltiņš tur neesmi grezno.
Apzeltī ābeles, notis pat glezno.
Elle tik svelmaina, bet rīko tur godus
Letgaļu mālnieki dedzinot podus.
Darina abras tur, siles un šūpuļus,
Talkā sauc mirušos dzejdarus žūpuļus.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Tā pati elle tur, kur Kristus reiz kāpa.
Kaktā, lai gaišāk, Viņa mūžīgā lāpa.
Tur pat vēl cerība, virsszemē dzeltā.
Ellē pat gaisma no Augšāmceltā.
Dzeju, kas vecmammai segās un dzīparos,
Virszemes pāvesti tetovē cīparos.
Atminos bērnību - būvēju štābeli.
Paaugos, kratīju es zelta ābeli.
Poruka, Skalbes ābolus sukāju.
Uz Strēlertes mašīnas dzejoļus drukāju.
O, bija laiciņi! O, bija panti!
Nu visi ellē, kas izvēma Danti.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Gleznas kā tapetes, dzeja no spaisa.
Uzglezno, Voldemār,daudz svaiga gaisa.
Pietrūka tīruma, ko baltu klāja.
Sava bij dvēsele,sava bij māja.
Reiz bija svētība, nu - enerģija.
Reiz bija IR un BŪS, nu - plikiņš BIJA.
Sieva ar lūgšanām sasilda nāvi.
Tramvajā visi sēž,Tu, Kristu, stāvi.
Sieva ar lūgšanām
Augšāmceļ vīru -
Pēdējo ieelpot
Gribas ko tīru.
Debesis paver, Emīl,
Ar valsi...
Klusums kliedz Dievu
Ar bezvārdu balsi.
Kaspars Dimiters
01.04.2021