Jēkabpils novada pašvaldība ar stipendiju atbalsta topošos ģimenes ārstus

Guntis Balodis ir viens no topošajiem ģimenes ārstiem, kurš saņem Jēkabpils novada pašvaldības stipendiju un tuvākajos gados nolēmis strādāt Jēkabpilī. Rezidents ir no Ogres, bet savā dzimtajā pilsētā viņam neizdevās uzsākt profesionālo darbību. “Nesanāca komunikācija ar pašvaldību par kaut kāda veida atbalstiem,” stāsta Guntis. “Sākotnēji bija cerība, ka tiks piešķirts, bet pilsētai nebija vajadzības pēc jauniem ģimenes ārstiem. Tad es sāku meklēt jaunas opcijas – kur ir nepieciešamība pēc ģimenes ārstiem.”

Nacionālajā veselības dienestā Guntim ieteica Jēkabpili, kur ļoti trūkst ģimenes ārstu. Jēkabpils novadā kopā ir 27 ģimenes ārsti, bet iedzīvotāju skaits ir 42,5 tūkstoši, tātad uz vienu ģimenes ārstu ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu. Dažiem ģimenes ārstiem reģistrēto pacientu skaits tuvojas diviem tūkstošiem, tostarp arī Aijai Graudiņai, pie kuras Guntim Balodim būs prakses vieta.

“Sākumā es domāju, kāpēc man vispār ir jābrauc uz Jēkabpili, jo saistības ar šo pilsētu man nebija, bet atbraucu ciemos, parunājos ar pašvaldības cilvēkiem, iepazinu dakteri Graudiņu un sapratu, ka te ir liels potenciāls manai karjerai un arī skaista vieta, kur dzīvot,” stāsta rezidents. “Mani uzrunāja Mežaparka teritorija un apkārtne, tas, ka apkārtnē ir daudz mežu un smukas ezera vietas, Laukezera dabas parks. Es esmu dabas cilvēks.”

Pašvaldība Guntim Balodim piešķīrusi dzīvokli, kā arī stipendiju, kuras apmērs ir 450 eiro mēnesī. “Tas ir noderīgi un ir patīkams motivators, ka pašvaldība nāk pretī un ar atvērtām rokām cenšas mums palīdzēt, jo mēs esam rezidenti – skaitāmies strādājoši cilvēki, bet tai pašā laikā – studenti. Mums vairāk laika jāatvēl mācībām,” skaidro Guntis Balodis.

Stipendija tika izveidota, jo pēdējos gados ģimenes ārstu trūkums Jēkabpils novadā kļuvis arvien izteiktāks. Tas skaidrojams ar to, ka liela daļa esošo speciālistu ir pensijas vecumā. Divu gadu laikā pelnītā atpūtā devušies jau četri ģimenes ārsti. “Tā ir problēma ne tikai pie mums, bet visā Latvijā,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. “Pašvaldības cīnās, mēģina cita citu apsteigt, lai sameklētu šos speciālistus. Tas šobrīd ir diezgan akūti.”

Stipendija tiek piešķirta uz visu rezidentūras laiku, bet rezidentam ir jāparaksta apliecinājums, ka viņš izveidos ģimenes ārsta praksi Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā un tur nostrādās vismaz trīs gadus. Šobrīd pašvaldības budžetā ir paredzētas četras stipendiju vietas, no kurām divas jau ir aizpildītas. Ir brīvas vietas vēl diviem potenciālajiem stipendiātiem.

Ģimenes ārsta prakses izveide notiek, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Ierastā kārtība, kādā ģimenes ārsts var atvērt praksi, ir iestāšanās gaidīšanas sarakstā. “Primāri ārsts, kuram ir ģimenes ārsta sertifikāts, raksta mums iesniegumu un izsaka šādu vēlmi,” skaidro Nacionālā veselības dienesta Līgumpartneru departamenta direktore, Zemgales nodaļas vadītāja Daiga Vulfa. “Viņam ir jābūt jau ar sertifikātu, lai iestātos gaidīšanas sarakstā. Viņam jānorāda administratīvās teritorijas, kurās viņš vēlētos strādāt.”

Šāda kārtība gan ir spēkā tikai vietās, kur uz ģimenes ārsta prakses atvēršanu jau izveidojusies rinda, tātad tur, kur ir pietiekami daudz speciālistu. Šobrīd Latvijā tāda situācija ir galvenokārt Rīgā un Pierīgā, savukārt Zemgalē gaidīšanas sarakstā ir tikai astoņi ģimenes ārsti, lielākā daļa izteikusi vēlmi strādāt Ogres novadā. Lai motivētu ģimenes ārstus doties strādāt uz reģioniem, Nacionālais veselības dienests gaidīšanas sarakstā esošajiem speciālistiem piedāvā apsvērt iespēju doties strādāt uz teritorijām, kurās vērojams lielākais ģimenes ārstu trūkums. Tomēr dienestā uzsver, ka vislielākā motivācija speciālistiem ir pašvaldības sniegtais atbalsts.

Sandra Paegļkalne