24.12.2016., I.Paičs, Lk 2:1-20, “Tapt par patiesu cilvēku”

Ziemsvētku notikums ir tik pazīstams, bet vēl arvien pārprasts un nenovērtēts. Mēs kļūdaini pieņemam, ka evaņģēlijs grib teikt: Dievs ir kļuvis par kaut ko, kas mēs jau esam. Nē! Dievs tiešām ir tapis par Cilvēku, bet mums katram vēl par tādiem ir jākļūst! Šādā nozīmē Kristus ir mūsu pestītājs - parādot, kas cilvēks ir kas un kas viņš var būt, glābjot mūs no dzīves, kas netrāpa mērķī, kas samierinās ar kaut ko mazāku, nekā mēs patiesībā esam spējīgi. Cilvēks var mainīties un mainīt savu dzīvi, izmantojot tās iespējas, ko piedāvā garīgā pasaule, mūsu iekšējā dvēseles pasaule.
Tāds ir apsolījums. Gani apdomājās un secināja: iesim un izpētīsim, kas īsti ir "patiess cilvēks", un kā tad tas "darbojas"! Šāds pats aicinājums grib sasniegt arī mūs ikvienu šajā vakarā. Jo piedzimšana ir tikai sākums. Mums ir dota iespēja. Dievs ir kļuvis cilvēks. Kā būs ar mums? Vai mēs arī?

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 2. nodaļa, 1. līdz 20. pants.