filmov
tv
Kašers un 'Pārdefinē alkoholu'

Показать описание
Latvijas multimākslinieks Kašers (Kasher) jau pirms vairāk nekā gada izlēma atteikties no alkohola lietošanas. Viņš ir kļuvis par vienu no Pasaules Veselības organizācijas pārmaiņu rosinātājiem un aicina pārdomāt savas attiecības ar alkoholu, mudinot pārskatīt tā lomu ikdienas dzīvē, svinībās un tradīcijās. "Es tagad izbaudu savus rītus. Es pamostos ar svaigu sajūtu, es jūtu saules gaismu. Es jūtu pats sevi. Es jūtu savu ķermeni un es esmu laimīgs. Un tas ir pilnīgs pretstats tam, kur es biju agrāk. Šī skaidrība ļauj man būt pilnīgi klātesošam konkrētajam brīdim. Kāpēc sevi apzagt?", tā stāsta Kašers.
Vai zināji, ka alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū - 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu. 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 36% iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē).
Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotāju, bet arī viņu ģimenes un kopienas [5;6]. Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP.
Vai zināji, ka alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū - 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu. 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 36% iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē).
Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotāju, bet arī viņu ģimenes un kopienas [5;6]. Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP.